2023. gada pirmajos četros mēnešos Ķīnas kopējā importa un eksporta vērtība salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga par 5,8 procentiem (tas pats zemāk), sasniedzot 13,32 triljonus juaņu.Tostarp eksports pieauga par 10,6 procentiem līdz 7,67 triljoniem juaņu, bet imports pieauga par 0,02 procentiem līdz 5,65 triljoniem juaņu, tirdzniecības pārpalikumam palielinoties par 56,7 procentiem līdz 2,02 triljoniem juaņu.ASV dolāru izteiksmē Ķīnas importa un eksporta kopējā vērtība četru mēnešu laikā bija 1,94 triljoni ASV dolāru, kas ir par 1,9 procentiem mazāk.Tostarp eksports bija 1,12 triljoni ASV dolāru, kas ir par 2,5% vairāk, bet imports bija 822,76 miljardi ASV dolāru, kas ir samazinājies par 7,3%, tirdzniecības pārpalikumam palielinoties par 45% līdz 294,19 miljardiem juaņu.
Šā gada aprīlī Ķīnas imports un eksports bija 3,43 triljoni juaņu, kas ir pieaugums par 8,9 procentiem, eksportam pieaugot par 16,8 procentiem līdz 2,02 triljoniem juaņu, bet importam samazinoties par 0,8 procentiem līdz 1,41 triljonam juaņu, kas iezīmē tirdzniecības pārpalikumu 4 618u44 miljardu apmērā. , pieauga par 96,5 procentiem.ASV dolāru izteiksmē Ķīnas importa un eksporta kopējā vērtība pieauga par 1,1%, aprīlī sasniedzot 500,63 miljardus ASV dolāru.Tostarp eksports bija 295,42 miljardi ASV dolāru, kas ir par 8,5% vairāk, bet imports bija 205,21 miljards ASV dolāru, kas ir samazinājies par 7,9%, norādot uz tirdzniecības pārpalikumu 90,21 miljardu ASV dolāru apmērā, palielinoties par 82,3%.
Palielinājās vispārējā importa un eksporta īpatsvars
Pirmajos četros mēnešos Ķīnas vispārējais imports un eksports palielinājās par 8,5 procentiem, sasniedzot 8,72 triljonus juaņu, kas veido 65,4 procentus no Ķīnas kopējās ārējās tirdzniecības vērtības, un ir par 1,6 procentpunktiem vairāk nekā tajā pašā periodā pagājušajā gadā.Tostarp eksports pieauga par 14,1 procentu līdz 5,01 triljonam juaņu, bet imports palielinājās par 1,8 procentiem līdz 3,71 triljonam juaņu.
Imports un eksports uz ASEAN un Eiropas Savienību palielinājās, savukārt uz ASV un Japānu samazinājās
Pirmajos četros mēnešos ASEAN bija Ķīnas lielākais tirdzniecības partneris, un Ķīnas tirdzniecības kopējā vērtība ar ASEAN bija 2,09 triljoni juaņu, kas ir pieaugums par 13,9 procentiem, kas veido 15,7 procentus no Ķīnas kopējās ārējās tirdzniecības vērtības.
Ķīnas imports un eksports uz Eiropas Savienību, kas ir otrais lielākais Ķīnas tirdzniecības partneris, pieauga par 4,2 procentiem līdz 1,8 triljoniem juaņu, kas veido 13,5 procentus no Ķīnas kopējās ārējās tirdzniecības vērtības.
Amerikas Savienotās Valstis ir trešais lielākais Ķīnas tirdzniecības partneris, un Ķīnas kopējā tirdzniecības vērtība ar Amerikas Savienotajām Valstīm šajā četru mēnešu periodā bija 1,5 triljoni juaņu, kas ir par 4,2 procentiem mazāk, veidojot 11,2 procentus no Ķīnas kopējās ārējās tirdzniecības vērtības.
Japāna ir ceturtais lielākais Ķīnas tirdzniecības partneris, un Ķīnas kopējā tirdzniecības vērtība ar Japānu šajā četru mēnešu periodā bija 731,66 miljardi juaņu, kas ir par 2,6 procentiem mazāk, kas veido 5,5 procentus no Ķīnas kopējās ārējās tirdzniecības vērtības.
No 2023. gada janvāra līdz aprīlim Ķīnas imports un eksports ar ekonomikām, kas piedalās Belt and Road iniciatīvā, pieauga par 16 procentiem līdz 4,61 triljonam juaņu.Tostarp eksports bija 2,76 triljoni juaņu, kas ir par 26 procentiem vairāk;imports bija 1,85 triljoni juaņu, kas ir par 3,8 procentiem vairāk.
Privāto uzņēmumu importa un eksporta īpatsvars pārsniedza 50%
Pirmajos četros mēnešos privāto uzņēmumu veiktais imports un eksports palielinājās par 15,8 procentiem līdz 7,05 triljoniem juaņu, veidojot 52,9 procentus no Ķīnas kopējās ārējās tirdzniecības vērtības, kas ir par 4,6 procentu punktiem vairāk nekā tajā pašā laika posmā pagājušajā gadā.
Valsts uzņēmumu kopējā importa un eksporta vērtība bija 2,18 triljoni juaņu, kas ir pieaugums par 5,7 procentiem, kas veido 16,4 procentus no Ķīnas kopējās ārējās tirdzniecības vērtības.
Tajā pašā periodā ārvalstu uzņēmumi importēja un eksportēja 4,06 triljonus juaņu, kas ir par 8,2 procentiem mazāk, kas veido 30,5 procentus no Ķīnas kopējās ārējās tirdzniecības vērtības.
Palielinājās mehānisko un elektrisko izstrādājumu un darbietilpīgo izstrādājumu eksports
Pirmajos četros mēnešos Ķīna eksportēja 4,44 triljonus juaņu mehānisko un elektrisko izstrādājumu, kas ir par 10,5% vairāk, veidojot 57,9% no kopējās eksporta vērtības.Tajā pašā periodā darbietilpīgo produktu eksports bija 1,31 triljons juaņu, kas ir par 8,8% vairāk, veidojot 17,1% no kopējās eksporta vērtības.
Dzelzsrūdas, jēlnaftas un ogļu importa apjoms palielinājās un cenas samazinājās
Dabasgāzes importa apjoms samazinājās un sadārdzinājās
Sojas pupu imports pieaug gan apjoma, gan cenu ziņā
Pirmajos četros mēnešos Ķīna importēja 385 miljonus tonnu dzelzsrūdas, kas ir par 8,6% vairāk, bet vidējā importa cena (tāda pati zemāka) bija 781,4 juaņas par tonnu, kas ir par 4,6% mazāka;179 miljoni tonnu jēlnaftas par vidējo cenu 4017,7 juaņas par tonnu, apjoma pieaugums par 4,6 procentiem un cenas samazinājums par 8,9 procentiem;142 miljoni tonnu ogļu par vidējo cenu 897,5 juaņas par tonnu, apjoma pieaugums par 88,8 procentiem un cenas kritums par 11,8 procentiem.
Tajā pašā periodā dabasgāzes imports sasniedza 35,687 miljonus tonnu, kas ir par 0,3% mazāk, bet vidējā cena bija 4151 juaņa par tonnu, kas ir par 8% vairāk.
Turklāt sojas pupu imports sasniedza 30,286 miljonus tonnu, kas ir par 6,8% vairāk, un vidējā cena bija 4559,8 juaņas par tonnu, kas ir par 14,1% vairāk.
Importētās plastmasas pirmformās bija 9,511 miljoni tonnu, kas ir par 7,6 procentiem mazāk, un vidējā cena bija 10 800 juaņas, kas ir par 10,8% vairāk;neapstrādāta vara un vara izstrādājumu imports bija 1,695 miljoni tonnu, kas ir par 12,6 procentiem mazāk, bet vidējā cena bija 61 000 juaņu par tonnu, kas ir par 5,8 procentiem mazāk.
Tajā pašā periodā mehānisko un elektrisko izstrādājumu imports sasniedza 1,93 triljonus juaņu, kas ir par 14,4 procentiem mazāk.Tostarp tika importēti 146,84 miljardi integrālo shēmu vienību, kopā par 724,08 miljardiem juaņu, kas ir par 21,1 procentiem un 19,8 procentiem samazinājums gan apjoma, gan vērtības ziņā;importēto automobiļu skaits bija 225 000, kas ir par 28,9 procentiem mazāk, 100,41 miljardu juaņu vērtībā, kas ir par 21,6 procentiem mazāk.
Ievietošanas laiks: 19.-2023. maijs